alijas rubrikas

Koka logu restaurācija. 2. daļa Kā atjaunot?

21 komentāri

Atjaunot, restaurēt, renovēt, uzfrišināt.. lai arī kuru terminu lietot, rezultātam jābūt tādam, lai pašam patiktu. Pie tā arī pieturējos, kad nolēmām atjaunot savus vecos koka logus.

Mani neapmierināja nolupusī krāsa, kas bija dažviet ‘sasprēgājusi’ līdz pat kokam, līdz ar to viennozīmīgi tā bija jāņem nost. Ja, piemēram, logi ir krāsoti kvalitatīvi, tad vienkāršākais paņēmiens, tos atkal ir pārkrāsot. Es neesmu pret krāsotiem logiem kā tādiem.

Iespējams, ka iepriekš logi tika eļļotivai krāsoti ar eļļas krāsu un turpmākās kārtas uz tās nav turējušās

Visefektīvākais manā skatījumā, ir krāsas noņemšana ar karstā gaisa fēnu (industriālo, ne mantu žāvējamo) + darbarīks, bez kura neiztikt – dažāda lieluma kalti (!), taču Neasi (kāpēc tā, lasiet tālāk0. Ja ir viena krāsas kārta, tad varbūt ir iespējams to noņemts ar ķīmiju, piemēram Larafēns (no mūsu pašu Biolar), bet ja ir vairāk kā viena.. – pamēģināju, nesanāca. Šis tas  nogāja virspusīgi, bet tāpat nācās ņemt nost ar fēnu.

Visefektīvākais krāsas noņemšanas veids ir ar fēnu

Strādājot ar fēnu un krāsas noņemšanu, iesaku lietot masku un patstāvīgi vēdināt telpas. Mēs strādājām ziemā, un ar aiztaisītiem logiem (ārējie iekšā, ar iekšējiem strādājām), tāpēc bija diezgan nepatīkami, smirdīgi un sāpēja galva. To nevajadzētu darīt šādā veidā :)

Es kā darba rīku, ar ko ‘aizķert’ krāsu un to ņemt nost, pūšot karsto gaisu, izmantoju 2-3 dažādus kaltus (platāku un šaurāku). Pirmkārt, tie ir pietiekami smagi, stabili un ērti, lai lieki nepiepūlētu rokas. Otrkārt, izmantoju neasinātus kaltus, jo: ja kalts ir ass, tas gan labi aizķer krāsu, bet ar to rīkojoties var traumēt un aizķert pašu koku, līdz ar to var ‘noskalpēt’ 2 cm skaidu kopā ar krāsu, vai uztaisīt nesmuku robu. Neass kalts – un izdevies rezultāts garantēts!

Kalts arī nav pārāk jāspiež, drīzāk jāvada kādos 35 grādos pret virsmu, patstāvīgi bīdot uz priekšu. Ja krāsa nenāk nosta, tad vairāk jāpasilda. Manam fēnam bija 2 ātrumi, jeb karstumi. Iesākumā labi bija ar 1.karstumu, jo tad šo darbu varēja izdarīt rūpīgāk. Kad jau ‘piešāvos’ ar 2. ātrumu, tad tikai vajadzēja uzmanīties, lai karstā gaisa plūsma nepaliek vienā vietā, jo tad krāsa sāk kūpēt melniem dūmiem vai arī jau dedzināt koku.

Visvieglāk ir noņemt krāsu no līdzenajiem laukumiem (tas pat bija tīri patīkami), grūtāk no frēzējumiem, jeb gropītēm un stūrīšiem-savienojumu vietām, kas tieši ir vecajiem logiem visvairāk. Šīm vietām es izmantoju vispār unikālu priekšmetu, kas patrāpījās rokās – skrūvgriezis ar mīnusiņu, kas bija pietiekami liels/ mazs (kādi 8mm) un arī neass, līdz ar to varēja šīs vietas labi notīrīt. Ar kalta stūri, lai arī neasu, tomēr šis process neveicās.

Mani darba rīki – fēns, kalts un skrūvgriezis :-)

Noņemot krāsu ar fēnu, uz koka vienalga paliek krāsas pēdas, ko nav vērts ‘dedzināt’ tālāk, jo tā tiks dedzināts koks. Tālāk nāk slīpēšana. Un šeit, mans sievietes darbiņš beidzās. Slīpēt var ar rokām, sākot ar supjo (kādi 40, 60 graudi) smilšpapīru, bet tad būs tā, ka pirmais rāmis būs arī pēdējais. Te nāk cits paņēmiens, kas man no sākuma likās diezgan brutāls – koka rāmjus apstrādāt ar leņķa slīpmašīnu, jeb laikam tautā sauktu par fleksi, respektīvi izmantojot rupjo graudu, pēc vēlēšanās vēlāk arī smalkāku. Krāsas paliekas iet nost perfekti. Protams, ar fleksi var apstrādāt tikai plakaniskās virsmas. Bet gropēm un maliņām, kā mehanizēto variantu (var jau vienmēr ar rociņām un smilšpapīru) izvēlējāmie tādu rīku, ar pilno nosaukumu: Skil ātrgaitas rotācijas instrumentu, kurš nāk komplektā ar visādiem uzgaļiem, parasti domāti virpošanai u.c. bet mēs loga rāmju attīrīšanai no krāsas palikām piepirkām firmas Dremel ātrgaitas frēzes, ar kurām arī darbs veicās krietni ātrāk. Šīs frēzes ir diezgan padārgas no 3-4 Ls par vienu un ātri vien aizķep, jo nav paredzētas krāsas noņemšanai (tās tika pielāgotas).

Tā apmēram izskatās logu aplodas un palodze pēc krāsas noņemšanas

Pēc jaukās mehānikas, tomēr vajadzēja dažas vietas apstrādāt ar rokām, proti smilšpapīru, un šoreiz asu kaltu, lai kaut kādus īpaši traucējošus krikumus dabūtu nost.

Lai arī liekas, ka pēc tādas ‘ņemšanās’ logu rāmjiem vajadzētu izskatīties kā jauniem, tad tā nav. Jo, pirmkārt, tie nav jauni, otrkārt, mūsu gadījumā, šur tur krāsa bija iesūkusies koksnē un to nevarēja dabūt laukā. Tā iespējams, bija vecākā krāsas kārta, iespējams lineļļas. Manuprāt tādi logu rāmji, kur šur tur redz krāsas pēdas, ir šarmanti un nekādā veidā nerada iespaidu, ka darbas nav pabeigts. Iespējams, mūsu logi ir pat pārāk ‘perfekti’ tai ziņā, ka krāsa tika slīpēta nost visur. Iespējams, ja taisītu ottreiz, tad slīpētu tikai taisnās plaknes, kā arī izdarījām ar durvīm. Ietaupās laiks, un arī izskatās labi!

Pēc tam, kad slīpēšanas darbi pabeigti, nāk jau pats saldais ēdiens (kas attiecas uz logu rāmjiem) – to apstrāde, mūsu gadījumā – eļļošana. Pēc tā lielā darba vairāku mēnešu garumā, ko veltījām, lai krāsu dabūtu nost, šķita grēks atkal tos krāsot, no jauna! Tāpēc nolēmām, gan logus, gan palodzes tikai eļļot ar lineļļu (parasto, nopērkama pat Depo, ir arī ar cietinātāju klāt, bet mēs izmantojām bez). Logus, ja krāsotu, tad tikai ar lineļļas bāzes krāsu, kas neveido kārtu, bet gan iesūcas kokā, un to vēlāk nav jāņem nost, lai pārkrāsotu, tikai mazliet pieslīpē un krāso pāri (kā grunti šīm krāsām izmanto to pašu lineļļu). Vairāk par lineļļas krāsām šeit.

Tātad mēs, logus, sanāk, tikai gruntējām. Lineļļu mazliet ieteicams sasildīt (ielikt karstā ūdens peldē, kā kausējot šokolādi), jo tad tā labāk iesūcas. Eļļot vēlams 2 kārtās. Eļļojot koks paliek tumšāks, no tā nav jābaidās.

Tiek uzklāta lineļļas kārta

Protams, ne tik saldais ēdiens, ir rāmju iestiklošana. Iepriekš izņemtos stiklus ieliek atpakaļ un piestiprina ar: šeit ir divi varianti:

1) ideālais, ar logus ķitēt. Ķites pamatā ir krīts un lineļļa, bet gatavā veidā to var nopirkt arī celtniecības veikalos, tā saucas Linseed Oil Putty. Ķitēšana nav sarežģīts process, bet prasa atkal laiku, nepieredzējušam, liksies par ķēpīgu, bet tas nav neiespējami.

2) ne tik ideālais, logus piestiprināt ar līstītēm, ko mēs arī izdarījām. Nopirkām jau gatavas, noeļļojām, un piesitām ar mazām nakliņām. Nekāda vaina, kaut arī es dotu priekšroku ķitēšanai.

Vēl īstam priekam par vecajiem koka logiem mums nāca klāt oriģinālie aizvērtņi, jo piemēram dažus logus, vienkārši piever un aizķeksē ar tādiem kā āķīšiem. Skaisti! Lai veicas!

Logi viesistabā

Virtuves logs

Advertisements

21 thoughts on “Koka logu restaurācija. 2. daļa Kā atjaunot?

  1. Nu pavisam cits skats uz visu dzīvokli kopumā.
    Pirms un pēc, pilnīgi cita dvēsele visai telpai uzreiz. Cik neliels darbs un pareizā logu krāsa var mainīt.
    GOOD JOB!

  2. Kā bij ar palodzēm, vai nebij iepuvušas? Kas darījās zem palodzēm? Un kā bij ziemā, vai aukstums nenāca iekšā? Pašlaik restautēju vecos logus mājā kas celta 1910 gadā. Palodzdes vecās no apakšas ir nopūstas ar putām. Iepriekšējie īpāsnieki negribēja labot un cik noprotu puvušās veitas “aizputoja” nevaru saprast, vai likt pilnīgi jaunas palodzes, vai arī mēģināt saglābt vecās, kuras vēl pietam ir šķības kā lidmašīnas propelers! Ir kādi ieteikumi?

    • Sveiki, nē, nebija iepuvušas, bet jā, ir kā sakāt, ka gar logiem un palodzēm veidojas tukšumi, jo materiāls, no kā tika būvēta ēka «sasēžas». Tas ir arī manā gadījumā, taču pagaidām neko nedaru. Toties mājās vienmēr svaigs gaiss. Es ieteiktu saglābt vecās, cits skats. Piekritīsiet.

    • Es restaurēju 1939. gadā celtas mājas logus. Man logi bija ļoti labā stāvoklī. Spraugas visur, kur rāmji saskaras savā starpā, bija nu pavisam maziņas. Bet nu es vienalga tur saliku blīvgumijas. Blīvgumijas ir iespējams vai nu iefrēzēt vai arī pielīmēt. Lai iefrēzētu, tur vajag speciālu aparātu, kurš pirms pāris gadiem (kad pētīju) maksāja ap kādiem 400 Euro. Latvijā ir vairāki restauratori, kuriem tas aparāts ir, un viņi arī nodarbojas ar blīvgumiju iefrēzēšanu. Es toreiz nolēmu blīvgumijas vienkārši pielīmēt. Depo veikalā nopirku pielīmējamās blīvgumijas, salīmēju visās vietās, kur rāmji viens pie otra pieskaras. Ar rezultātu esmu ļoti apmierināta. Jau vairākus gadus turas, nost nekrīt un neatlīp. Tagad domāju, labi vien, ka nefrēzēju un netaisīju logu rāmjos caurumus. Pieliekot roku pie loga, nekur nevar just aukstu gaisu. Arī pieliekot svecīti klāt, nekur nevar redzēt, ka liesma raustītos. Es sev logiem nopirku visšaurākās blīvgumijas (man spraugas bija ļoti mazas), bet nu toreiz Depo redzēju arī krietni platākas blīvgumijas. Par ventilācijas trūkumu nesūdzos. Ir labi. Absolūti hermētiski jau nevar dabūt pat ar blīvgumijām. Gan jau kādā strūrī kāda maziņa spraudziņa būs palikusi, ko es palaidu garām. Es ziemā kādas divas vai trīs reizes nedēļā uz dažām minūtēm atveru logus, izvēdinu. Ar to pietiek. Lielas spraugas, pa kurām visu laiku siltums iet ārā, nav vajadzīgas.

      Man no sešām palodzēm piecas bija labas. Vienai gan bija mazliet pelējums un iepuvis. Tur uz palodzes kāds bija telpaugus turējis. Es ar lentas slīpmašīnu un raupjo smilšpapīru noņēmu kādus divus mm koksnes no palodzes augšpuses. Mazliet pelējums vienalga bija vēl joprojām redzams. Tad apstrādāju palodzi ar Stafor White koksnes balinātāju. Pēc tā palodze mazliet mainīja krāsu, bet pelējuma traipi kļuva mazāk redzami. Pēc noklāšanas ar lineļļu šī palodze man ir drusku citā tonī, nekā visa pārējā koksne. Bet nu atšķirība ir minimāla, man rezultāts patīk.

      Kas attiecas uz puvušu koksni, to es visu griezu nost un aizstāju ar jaunu koksni. Man puvis bija tikai loga ārpusē esošais koks. Kad mans kaimiņš lika plastmasas logus, es viņam palūdzu, lai man atdod savus vecos logu rāmjus. Tos es izmantoju, lai aizstātu visu savu sapuvušu koksni, ņēmu no kaimiņa logiem detaļas, un nomainīju visu, kas sapuvis. Citās vietās taisīju jaunus “ielāpus”. Puvušo koksni visu izgriež laukā, paņem kādu gabalu veca koka (no vecām durvīm, grīdas dēļiem utml.). Vecu koksni vajag, jo jauna priede ir gaišāka nekā dažus gadu desmitus pastāvējusi, mūsdienu priedes koksnē arī nav sveķu, kā tas ir vecā koksnē. Agrāk priedēm vairākus mēnešus pirms ciršanas sabojāja mizu, lai koks sāktu sveķoties. Mūsdienās to vairs nedara, bet sveķaina koksne ir labāka. Vārdu sakot, paņem gabalu vecas koksnes, izzāģē vajadzīgajā formā priekš ielāpa un tad līmē iekšā vietā, kur tika izgriezta bojātā koksne. Faktiski šo darbu labāk uzticēt pieredzējušam restauratoram, viņam rezultāts sanāks daudz smukāks, nekā iesācējam (par to es pati pārliecinājos).

      Kas attiecas uz sapuvušu palodzi. Personīgi man sapuvusi koksne šķiet neglīta. Ja Jums tas vizuāli netraucē, tad tā ir cita lieta. Ja viņa būtu tik sapuvusi, ka nav iespējams viņu restaurēt tik tālu, lai izskatās, kā nesapuvusi, es noteikti mainītu visu palodzi. Ar lineļļu noklātas puvuma/pelējuma vietas izskatās tumšākas, nekā nebojāta koksne. Diemžēl mainīt palodzi arī nav tik viegli. Mūsdienās koku sazāģē mazos kubiciņos un tad salīmē kopā. Agrāk koka gabali, ko līmēja kopā, bija daudz, daudz lielāki. Manuprāt, šāda no lielākiem koksnes gabaliem taisīta palodze ir daudz skaistāka, nekā no maziem kubiciņiem salīmēta. Bet nu vecajai metodei ir arī trūkums — šāda koksne izliecas. Gaisa mitrumam mainoties, koks izliecas un vērpjas. Mūsdienās, lai novērstu koksnes izliekšanos, koku sazāgē mazos gabaliņos un tad līmē kopā. Ja grib palodzi, kura ir taisīta kā agrāk, ne no kopā salīmētiem maziem koksnes gabaliņiem, tad mūsdienās tādu Latvijā vairs reti kurš taisa. Vēl viena problēma ir, ka jauns koks ir gaisāks par vecu koku. Ja jauno palodzi (tāpat kā veco logu) vienkārši apstrādās ar lineļļu, tad jaunā palodze būs daudz gaišāka par visu pārējo logu. Lai to novērstu, jauno palodzi ir ļoti uzmanīgi jānobeicē, lai rezultātā krāsas tonis ir visur vienāds. Vārdu sakot, panākt, ka jaunā palodze izskatās vizuāli identiski pārējam vecajam logam, nav tik vienkārši.

      Neredzot, cik sliktā stāvoklī ir vecā palodze, es nevaru pateikt, ko labāk darīt — mēģināt restaurēt vai taisīt pa jaunu. Kā jau teicu, sev es visu, kas bija sapuvis, griezu laukā un aizstāju ar jaunu koksni. Bet nu, atšķirībā no manis, citiem cilvēkiem puvusi koksne nešķiet neglīta, tā ka tas ir arī gaumes jautājums.

      Ak, jā, vecās palodzes ir šķības tieši tāpēc, ka koks, mainoties gaisa mitrumam, nevienmērīgi izplešas un ieliecas. Tas ir normāli. Man arī palodzes ir mazliet šķības. To var mēģināt pieslīpēt, lai šķībums kļūtu mazāks. Bet nu man šķībums vizuāli netraucē, sev es neko daudz “taisnot” nemaz nemēģināju.

      Kas attiecas uz tukšumu/spraugu, kas veidojas starp logu un palodzi, man dažiem logiem tur bija kāds milimetrs vai divi. Es tajā spraugā ieliku iekšā ielāpus. Paņem garu, šauru koksnes gabalu, kurš ir tikpat plats kā sprauga, un tad to iespiež iekšā spraugā, spraugu aizpildot. Pēc tam pieslīpē, lai ielāps smuki aizpilda spraugu un ir vienā līmenī ar visu pārējo koksni.

  3. Kā šobrīd izskatās rāmji no ārpuses pēc vairākām ziemām? Kā lineļļa kalpo āra apdarei? Ir labi vai arī ir kādas problēmas? Teorētiski ar lineļļu nav paredzēts apstrādāt koksni ārdarbos. Visi ražotāji uz lineļļas bundžām raksta, ka lineļļa der tikai iekšdarbiem, ka ārā tā nenodrošina pietiekamu aizsardzību un tikai ar lineļļu apstrādāta koksne ātri sapūst. Ārā rekomendē izmantot lineļļas krāsas (pigments aizsargā koksni no saules) vai darvas eļļas vai ko tamlīdzīgu.

    Savus logus iekšpusē es ieeļļoju ar lineļļu, bet ārējos rāmjus no ārpuses krāsoju. Es vispirms piesūcināju ar brūnu antiseptiķi, pēc tam uzklāju vienu kārtu lineļļas (gruntij), tad nokrāsoju ar lineļļas/darvas krāsu. Rezultātā no ārpuses man logi ir tumši brūni. Vizuāli tas man īpaši netraucē, jo logu brūno daļu var redzēt tikai atverot logus vaļā. Pēc divām ziemām rāmji no ārpuses izskatās gluži kā uzreiz pēc apstrādes. Nepūst un nebojājas. Mani interesē, vai apstrādājot logus no ārpuses tikai ar lineļļu, koks turas tikpat labi.

    Ar Rilak krāsas noņēmēju krāsu var labi noņemt, tiesa ir jārīkojas citādāk nekā teikts instrukcijā uz bundžas. Ja to vienkārši uzsmērē plānā kārtiņā uz noņemamās krāsas un pagaida 15 minūtes, tad tik tiešām noiet nost tikai augšējā krāsas kārtiņa. Tā vietā krāsas noņēmēju ir jāuzsmērē biezā kārtā, jāietin rāmi pārtikas plēvē (lai krāsas noņēmējs nevar iztvaikot) un jāatstāj “sautēties” uz kādām 12 stundām. Tad iztin loga rāmi no pārtikas plēves un vecās krāsas putriņu viegli notīra nost.

    Krāsas noņēmēju ērti izmantot arī metāla detaļu notīrīšanai. Noskrūvē visas metāla detaļas nost no loga, ieliek stikla burciņā, pa virsu uzlej krāsas noņēmēju, atstāj “sautēties” uz diennakti. Pēc tam metāla detaļas izķeksē no burciņas un biezais krāsas slānis būs nost. Atliek tikai ātri nobraukt pāri ar uz flekša uzskrūvētu drāšu birsti, un metāls spīdēs un laistīsies.

    Gropes un dekoratīvos griezumus logu rāmjiem visērtāk ir nevis slīpēt ar smilšpapīru, bet gan notīrīt ar cikliņu. Būvmateriālu veikalos ir atrodami cikliņa kāti, kuros var iestiprināt iekšā nolaužamos asmeņus no papīra nažiem (asmeņus gan jāpiemeklē tādus biezākus un stingrākus, nevis pavisam mazos un plānos). Asmeņus gan regulāri jāasina ar smirģeli (es asināju ik pēc piecām minūtēm). Kamēr asmenītis ir ass, pietiek ar stūrīti divas trīs reizes nobraukt pāri gropei, un visas krāsas paliekas būs nost.

    Ķitēšana nav nekas sarežģīts vai ilgs (man pagāja apmēram pusstunda uz vienu loga rāmi). Būvmateriālu veikalos esošā ķite ir iepakota mazās bundžiņās un maksā ļoti dārgi. Ja ir maz logu, tad var izmantot arī to. Man bija seši lieli logi, un es izrēķināju, ka par ķiti visiem logiem būtu jāmaksā ap 100 eiro. Tā vietā nopirku lielo krīta maisu un vairākas lineļļas bundžas. Lineļļai jābūt vārītai (tad uz bundžas raksta vārdu “pernica”). Samaisa kopā lineļļu ar krītu līdz plastilīna konsistencei (tā, lai nelīp pie pirkstiem). Ietin pārtikas plēvē (lai neapkalst) un atstāj uz divām dienās nostāvēties (nezinu, kāpēc, bet, dažas dienas pastāvējusi ķite kļuva plastiskāka un šķidrāka). Tad piejauc vēl mazliet krīta, līdz ķite atkal ir vajadzīgajā konsistencē, un ķite ir gatava lietošanai. Ārējiem rāmjiem vēlams piemaisīt klāt mazliet samaltu piparu, jo pēc ķites izbadējušās zīlītes dzīvo pat Rīgas centrā.

    Gropi vispirms ieeļļo ar lineļļu, ļauj tai diennakti iesūkties un nožūt. Tad gropē ieliek šauru ķites desiņu, pa virsu uzliek stiklu. Piestiprina stiklu ar pāris mazām nagliņām. Liek pa virsu nu jau biezāku ķites desiņu, ķiti piespiež, pieplacina pareizajā formā un nolīdzina. Gatavs.

    Es sākumā slīpēju ar lentes slīpmašīnu. Koku noņēma ātri (labi vietās, kur vajadzēja noņemt biezāku slāni bojātas koksnes), bet uz slīpējuma vietas palika švīkas. Pie tam ar lentes slīpmašīnu var slīpēt tikai koksnes šķiedras virzienā, bet rāmju stūros saskārās koksne ar pretēju šķiedru virzienu. Te labi noderēja ekscentra slīpmašīna (random orbit sander). To arī izmantoju nobeiguma slīpēšanai ar smalka grauda smilšpapīru.

    • Ideāli ieteikumi! Paldies liels! Par zīlītēm vispār žetons, wow!
      Atbildot par lineļļu ārdarbos. Tur, kur iepriekš labi bija attīrīta koksne, sausa, tur lineļļa + lineļļas krāsa ar dabīgo pigmentu, turās un kalpoja labi 2 ziemas. Nācās pārlaist vienu kārtiņu pāri pēc 2 ziemām. Ņemot vērā to, ka logi atrodas saules pusē un ir pakļauti visiem ekstremālajiem laika apstākļiem (kādi nu Rīgā ir), tad var secināt, ka lineļļu var izmantot arī āra darbiem. Rāmji palika blāvāki, tāda sajūta, ka tos būtu kāds speciāli slīpējis. Būtu ideāli atkārtot procesu (ar lineļļas krāsu vai kā vajag) 1x gadā ideālam rezultātam!

  4. Kur varētu dabūt tādus koka rāmjus

  5. Sveiki, vai ar lineļļu logu rāmjus var krāsot arī ar no ārpuses?

  6. Lielisks darbs!
    Vai ir kāda informāciju par svinu saturošām krāsām? Man ir padomju laika dzīvoklis ar koka durvīm, kuras arī vēlos līdzīgi atbrīvot no krāsas, bet ir bažas par svinu. Jo ja krāsa ir svinu saturoša, process esot ļoti kaitīgs.

  7. Sveiki, par durvīm pēc būtības tieši tas pats process kā arī ar logiem, tie paši darba rīki tās pašas darbības. Visgrūtāk iet ar pildiņiem un stenderēm. Var darīt, kad durvis virsū uz eņģēm, bet ja ir vieta, tad ērtāk noņemt tās nost. Savas durvis arī notīrījām no krāsas, šur tur paeksperimentējām ar cītīgumu. Sanāca ļoti labi. Mest ārā un aizvietot ar lēto plastmasu vai skaidu plāti ir tiešām bezjēdzīgi. Tās vecās durvis ir roku darbs, tātad ekskluzīvs.
    Ievietošu arī durvju bildes.

  8. Varbūt varat patāstīt par durvju atjaunošanu!?
    Raksts tiešām iedvesmojošs!

  9. Jums tiešām ir liela apņēmība :) Vai varat pastāstīt par durvīm? Vai durvis arī atjaunojāt? Tas būtu interesanti, ja varētu arī par durvīm pastāstīt. Es labprāt atjaunotu vecās durvis, jo koks ir lielisks durvīm un mest ārā baigi bezjēdzīgi.

  10. Sveicināti. Darbiņš labi padarīts! Šajā gadījumā ķitēt pat nebūtu vēlams,jo lineļļas ķite ir jākrāso lai max. ilgi kalpotu.Prieks,ka cilveki sak novērtēt koka logu neatkartojamo auru. Ja kādam nepieciešams pacietīgs un zinošs cilvēks šajā jomā,ar prieku sadarbošos. Ir paveiktā darba fotografijas,rekomendācijas un pieredze koka logu atjaunošanā Norvegijā.

  11. Atpakaļ ziņojums: Vecās koka grīdas atjaunošana « alijas rubrikas

  12. Sveicināta, Alija!
    Varu tikai apskaust (ļoti nepatīkams vārds) Jūs gan par zināšanām, gan par uzņēmību.
    Pašlaik dzīvoklī ir iesākts Jūsu aprakstītais darbiņš. Lai gan esmu optimiste, šoreiz man ir tāda sajūta, ka būs jāziemo bez logiem :(. Lielais krāsas daudzums ir notīrīts ar fēnu, bet visās rāmja rieviņās krāsa tomēr paliek un rāmji pagaidām izskatās ļoti nepievilcīgi.
    Mani sagaida vēl kāda problēma – padomju laiku rokturu vietā vēlos redzēt misiņa rokturīšus, kurus esmu jau iegādājusies, bet kur man vērsties, lai nomainītu logiem pašus mehānismus (es nezinu ka pareizi tos dēvē) un eņģes. Varbūt Jūs kā profesionāle variet sniegt padomu un varbūt arī ieteikt kādu strādīgu meistaru, “Logi” ir Rīgā. Ar cieņu, Jolanta.

    • Paldies par komplimentiem!
      Kad krāsa ir notīrīta ar fēnu, lai dabūtu atpakaļ kaut-cik līdzeno koka faktūru, logu rāmji ir vēl papildus jāslīpē ar smilšpapīru. To var darīt ar roku, vai arī ar speciālajām slīpmašīnām, kuras protams, jāpērk. Ar rokām šis process būs ilgāks, bet ne neiespējams. Blogā ir aprakstīts ar ko tika notīrīti krāsas pārpalikumi (2.daļa).
      Kāda tipa logi Jums ir? Vai līdzīgi kādi ir parādīti šajā blogā, vai arī padomju laika?
      Ja Jums vecie logi, t.i. vecāki pa 50-60 gadiem, tur jau mehānisms ir iekšā, nomainiet tikai rokturus. (tie ir tāds mehānisms, kurš vada tādu kā stiepli augšā/lejā, kas rāmja augšpusē iestiprinās ‘detaļā ar rullīti’ )
      Šos mehānismus visreālāk ir dabūt no tiem pašiem logiem, kurus kāds met laukā. Varbūt var mēģināt Latgalītē, bet stipri šaubos.
      Ja tie ir citi logi: tad kautkāds cits mehānisms drošivien darbojas, ar ko tie logi tika taisīti ciet. Tad ja rokturīši ir piemēroti, nomainiet tikai tos.
      Eņģes, ja viņas darbojas, es nemainītu. Mans princips: ja kaut kas vēl darbojas, to vajag atstāt.
      Tā kā mēs paši šo procesu eksperimentējam, tad arī nepazīstu pagaidām nevienu, kas varētu šo uzņemties par maksu.
      Ja vēl kas jautājams, droši!

      Alija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s