alijas rubrikas


1 komentārs

Skapja pēdējā iespēja

Skapis, tā bija pirmā lieta, kuru gribēju, lai ir, kad ienākam dzīvot jaunizremontētajā dzīvoklī. Štrunts par virtuvi un arī joprojām bez dīvāna vai tv, bet skapis, kurā salikt visu mantību tā uzreiz nopirkt vai sadabūt bija neērti un sarežģīti.

Visu remonta laiku, dzīvoklī atradās šis skapis, ko slinkums bija nest ārā un tas kalpoja par mantu novietni. Tas ir tipisks padomju laika skapis ar “bīdāmajām sistēmām” – glancētām durvīm ar apaļiem iegremdētie, rokturīšiem- tīri glīts ražojums. Durvis, protams, jau sen nebīdījās.. Nolēmu, ka došu šim pēdējo iespēju un ja jau tas ir šeit palicis, tad ar nolūku. Tāds skapis izskatījās pirms:

Nolēmu padarīt to gaišu, tāpēc nokrāsoju ar baltu, ūdensbāzes krāsu (3-4 x):

Bet iekšā ielīmēju tapeti, ar parasto tapešu līmi. 

Kā pagaidu risinājumu durvīm uz stieples un āķīšiem (krokodīliem) piekarināju audumu. Plāns ir kādreiz arī piemērot kādas durvis, bet pagaidām ir ok! Plauktiņi un atvilktens bija zudušas, tāpēc izgatavotas no jauna.
Skapis aizvērts:

 Kopējās izmaksas: 35 Ls

Laiks: 3 vakari krāsošanai, 1 līmēšanai, 1 aizskaru apšūšana+pielikšana.


3 komentāri

Krēsliņš

Lai kā arī negribētu, lai tā būtu taisnība, bet tā ir.. Man NAV bijis laika, kad piesēsties tik pašai sen gaidītā bloga rakstīšanai.

Tā būs vēl kādu mēnesi, diemžēl.

Taču pagaidām, izmantošu iespēju atvērt jaunu rubriku: PIRMS/PĒC

Un pirmais šeit būs stāsts par krēsliņu-tabureti, kas vientuļi stāvēja mājas pagrabā un gaidīja, un gaidīja.. un sagaidīja.

Tā kā manā dzīvoklī vēl joprojām nav sakarīgu mēbeļu, esmu nolēmusi mazās  mēbelītes – krēslus, galdiņus.. utt sagādāt no šādiem krājumiem (bēniņi, šķūnīši, pagrabi, vecāku un vecvecāku mājas kā arī vintage atradumus kautkur Latvijā).

Šī taburete vai dāmu krēsliņš (pie spoguļgaldiņa varbūt) ir nenosakāmas izcelsmes un gada. Spriežot pēc tā, kad tam tika ‘nodīrāts’ vecais audums un tur bija kaut kas pakul-salm-veidīgs, tad liekas, ka gana būs stāvējis. Tas bija brūni beicēts un lakots, mazliet ieplīsis, bet koka detaļas ļoti stingri turējās, tāpēc to neizjaucu, bet gan tikai notīrīju un apstrādāju ar smilšpapīru. Tad es to nopūtu ar tumši pelēku spreju 3x un pārvilku ar dzeltenu audumu, jo sēžamo daļu varēja ļoti viegli izņemt ārā. Un voila’ ! Krēsliņš-gladiņš gatavs!

PIRMS

PĒC