alijas rubrikas


Komentēt

Biroja telpas remonts. Turpinājums.

Nekas nevar būt ilglaicīgāks kā remonts. Bet nu lūk, pirmais no darbiņiem bija dabūt vaļā durvis uz kāpņu telpu. Ārdurvis bija, tikai no telpas iekšpuses siena aizmūrēta (iekšdurvju kārba ar visām druvīm zudusi). Tad nu šādi izskatījās telpas piekļuves izveide:

IMG_4500.JPG

Skats no kāpņu telpas uz telpu :) 

 

IMG_4504.JPG

Izņēmām blokus, preikšā reģipsis, ko izzāģējām

IMG_5177.JPG

Aprīļa mēnesī tika savilkta elektrība (mazliet pārcentos rozešu dēļ), bet tā kā vēl nezinu kādā virzienā likšu savu rakstāmgaldu (kura arī vēl nav), tad palūdzu elektriķim tās salikt – Visur! :)

Lielākā šīs telpas “problēma” ir jaunas durvju kārbas izveide, jo iekšdurvis ar visu kārbu tika izņemtas veidojot šeit biroju un atsakoties no šīs izejas. Abas durvis no iekšpuses ir plāns krāsot baltas (jo ir jau balts logs), tāpēc labākam krāsošanas rezultātam tika izlemts par vecās krāsas pilnīgu noņemšanu. Mums paveicies, jo no dzīvokļu remontiem ir palikušas pāris vecās durvis, ko var pielāgot šai vietai. Tā arī darīsim, uztaisot tai jaunu kārbu. Par durvju kārbu runājot, vēl nezinu, kas un kā to taisīs.

IMG_5178.JPG

Durvju kārbas vieta. Slieksnis, starp veco laminātu un ārdurvīm.

IMG_5338.JPG

No krāsas atbrīvotas durvis.

IMG_5339.JPG

Vieta jaunajām iekšdurvīm. Būs jādomā arī par aizpildījumu starp abām durvīm…

IMG_5344.JPGTāda izskatījās telpa pirms fināla špaktelēšanas (savilktie vadi). Sienas ir jau gludas, un šķiet, ka tagad viss raiti ies uz priekšu. Izvēlējos divas vietas griestos, kur atradīsies gaismekļi.

 


Komentēt

Biroja telpas remonts

Esmu nonākusi līdz brīdim, kad man parādījās iespēja iekārtot atsevišķu darbu telpu ārpus mana dzīvokļa. Vēlos dalīties ar pašu sākumu. Telpa ir «paņemta» kādām lielākām telpām un tā kā ir iespēja tām piekļūt pa atsevišķu ieeju no kāpņu telpas (pagaidām nav, jo durvīm priekšā reģipsis, bet būs) telpas veidojas par perfektu dažu stundu pastrādāšanas kā arī tikšanās vietu. Telpās nebūs labierīcību.

Lūk šeit bildes pirms es uzsāku plānošanu. Birojs kā birojs, ar oldschool dienas lampām pie griestiem, nokalpojošu laminātu, vadu paneļiem. Telpā redzamās durvis ir uz blakus telpām un netiks demontētas, bet gan mēģināšu izdomāt kā tās paslēpt. Telpā daudz dabīgās dienasgaismas, vecā krāsns kā dekorācija.

img_4467img_4468img_4469img_4470img_4471img_4472img_4473

Vēl neesmu izdomājusi galīgo konceptu ko un kā darīt ar šīm telpām. Bet manā rīcībā nav pārāk daudz resursu kā arī laika, tāpēc doma ir nepieķerties supervēlmēm, bet izdarīt tā, lai šeit man būtu forši un mājīgi. Ir viena kopējā noskaņa, kas pašlaik ir manās domās – šis būs tāds bureau pour femme, tas ir man :)

Kaut kas uz šo pusi:

bfemme

Nu ko, līdz nākamajam ierakstam!

Alija

 


7 komentāri

Virtuves remonts + virtuves mēbeles

Mana pirmā sastapšanās ar manu nākamo virtuvi, bija diezgan negaidīta un tieša. Ienākot dzīvoklī, pirmais sanāk ienākt tieši virtuvē (ja atnāk vairāk par trim cilvēkiem, tad visi sanāk virtuvē, tad tiek aiztaisītas ieejas durvis, un tad visi var ieiet viesu istabā).

Tā bija visšausmīgākā virtuve, kuru man bija nācies redzēt un uzburt ainiņu, kur kādreiz varēs arī paēst, man bija grūti. Līdz ar to, šo dzīvokļa daļu kā iešana pie zobārsta, atstājām uz pēdējo.(izņemot virtuves loga restaurāciju).

Virtuvē atradās populārais aukstumskapis, kuru pat vēlējos sākotnēji atstāt, taču no virtuves platības nācās 1 kvm atdot dušas izveidei, kura sākotnēji dzīvoklī nebija. Virtuvē bija palicis podiņa mūrītis ar četriem misiņa āķīšiem, stipri aizkrāsots ar krāsu.

Sienas bija stipri ieplaisājušas, pārklātas ar eļļas krāsu un netīras, tas viss prasījās pēc kārtīga ‘eiroremonta’ ar reģipsi pa virsu.. taču piekritām izaicinājumam un tā pat kā citur dzīvoklī, izvēlējāmies tradicionālo (pirms eiroremonta ienākšanas) – sienas apmetuma atjaunošanu. Sienas vecajos mājokļos “savest kārtībā”, nozīmē, nepadarīt tās biroj-gludas, bet gan panākt, lai no tām nebirst apmetuma ‘smiltis’, sienas apmetumu šur tur nokasot, šur tur pilnīgi nositot nost un tad aizšpaktelējot laukumus vai plaisas, sagatavot krāsošanai. Nekādu noteikumu, dari un špaktelē, kamēr apmierina rezultāts.

Tā kā tika uzbūvēta siena, kas šķir virtuvi no vannasistabas/dušistabas, nācās izbūvēt jaunu ventilāciju caur vannasistabu. Uz šo brīdi, kad vajag izvēdināt virtuvi gatavojot (jo nav tvaiku nosūcēja), tiek attaisīts caurums, kas bija domāts aukstumskapim, kas virtuves gaisu novada ventilācijā (gaisa apmaiņa notiek visu laiku, jo caur vecajiem logiem tik un tā mazliet pūš).

Nolēmu sākumā virtuvi nokrāsot baltu un tad skatīties vai prasās pēc krāsām (parasti virtuves kļūst krāsainas tāpat, no traukiem, visādiem priekšmetiem, ēdiena, ziediem utt). Šajā dzīvoklī bija tāda iezīme atdalīt griestu balto balsinājumu no sienas krāsas ar tievu svītru. Virtuvē to jau nevarēja redzēt, bet nokasot krāsu, tā bija – zaļa. Citās istabās, krāsojot sienas un cīnoties ar augšējās līniju taisnumu neuzdrošinājos vilkt vēl vienu strīpu, taču virtuvē nolēmu šo ideju realizēt. Un tā es tiku ne tikai pie horizontālās svītras, bet arī pie pāris vertikālajām. Izmantoju krāsu pārpalikumus no manas māsas guļamistabas vecāku mājā, kas man ļoti patika. Svītras veidoju neregulārā attālumā un sākumā ar mēķi, ka noslēpšu vietas, kur sienās bija vairāk negludumu (ne īpaši sanāca gan..). Darbojos ar krāsotāju līmlenti, kurām ir tāda problēma nonākt nost ar daļu no krāsojuma un arī špakteles kārtas, līdz ar to pavadīju dienu filigrāni piekrāsojot strīpas ar smalku otiņu.

Jaunizbūvētās sienas vienu pusi nokrāsoju baltu, bet otru ar melno tāfeļkrāsu, ko jau sen gribēju izmēģināt. Tā diezgan jokaini klājas, bet ir nepieciešamas kādas 4-6 kārtas, lai siena būtu pilnīgi melna un matēta. Siena nu ļoti patīk, jo visas zīmītes var atstāt tur, turklāt jebkurā sienas vietā.. (patīk bērniem – iesaku!).

Virtuves sienu starp darba virsmu un augšējiem plauktiem, pēc ilgām pārdomām (2 mēneši), nokrāsoju ar ūdensizturīgu krāsu arī uz ūdensbāzes (no Tikkurila), kontrastam pret pārējām sienām un virtuves mēbelēm spilgti dzeltenā tonī. Savu izvēli nenožēloju, jo pirmkārt tas bija ļoti lēti (6 Ls), ātri kā arī tagad redzu – praktiski, jo krāsa ir tik laba, ka to var pat berzt! Iesaku, ja vēl nav uzliktas flīzes (flīzes arī ir praktiski, protams).

Par virtuves grīdu, lasiet šeit.

Virtuves mēbeles 

Izpētot virtuves mēbeļu taisītāju cenu piedāvājumu  un parēķinot “ģimenes” budžetu, tika nolemts mēbeles taisīt pašiem. Būtībā, virtuves mēbeles ne ar ko neatšķiras no, piemēram,  plauktu taisīšanas. Tāpēc nebūtu jābaidās no tā, ka tā ir virtuve un it īpaši, ja neapmierina veikalos redzētais – pārsvarā standartizētā skaidu plāksne ar laminējumu vai spīdīgo akrilu limitētā toņa gammā, tad ir vērts pamocīties pašam.

Mūsu virtuve ir darināta no finiera, visiem ļoti labi zināma materiāla. Apakšējās daļas karkasam izmantots 18 mm, fasādēm un augšējiem plauktiem 12 mm, bet iekšējām atvilktnēm 9 mm finieris. Pieļauju, ka var izmantot arī MDF (galvenais lai ūdens netiek klāt). Finieri pirkām Latvijas Finieris un gabalos griezām paši, bet tas jau nav katram jādara, nedz pieļauju, ka ir tādas iespējas darīt. Tāpēc var izmantot arī uzņēmumu pakalpojumus, kuriem ir gan materiāls, gan arī sagriezīs vajadzīgajos izmēros. Taču vēlreiz,visiem jau zināmais teiciens: 7x nomēri – 1x nogriez! Taisot pašiem griešanu darījām pakāpeniski: no sākuma uzstādījām karkasu, tad vēl 7x nomērījām un uztaisījām atvilknes, tad vēl 7x un tad tikai fasādes. Līdz ar to izvairījāmies no neprecizitātēm un varējām darba gaitā kautko labot.

Aprēķināt vajadzīgo materiālu, vajadzēs pamatskolas ģeometrijas zināšanas, bet ne vairāk. Dabā (t.i. virtuvē) ir jāizdomā kur kam atrasties – kur likt izlietni un plīts virsmu (mūsu gadījumā) un variējot no tā, kur paliek vieta atvilktnēm utt. (kas nu kuram vajadzīgs, mūsu gadījumā tā bija vieta veļasmašīnai). Tad to visu uzzīmē. Mūsu virtuves mēbele ir 2,22 m garumā, sadalīta 4 daļās (vieta brīvstāvošai veļasmašīna, atvilktņu bloks, atkritumu bloks, un daļa zem izlietnes). Lai mēbele būtu stabila to papildus pie sienas piestiprina ar lenķiem.

Nolēmu, ka nevēlos nekādas furnitūras, taču nevēlējos mehānismus ar tā saucamo atspiešanu, kā arī īstenībā pārdevējs veikalā neieteica (?). Fasādēs izfrēzēja ‘smaidiņu’ kā 2 augšējās atvilktnes taisās no apakšas (pārkare). Ar pārkari ir izveidotas arī augšējo plauktu fasādes. Atvilktnēm pirkām vadotnes “ar bremzēm” no dkveikals.lv, firma Grass (Dynapro). Ļoti laba kvalitāte un manuprāt ir vērts ieguldīt šai lietai. Pērkot vadotnes, kopā nāk šablons, ar kura palīdzību var precīzi nomērīt stiprinājumu (skrūvju) vietas. Apakšējai virtuves daļai viss, izņemot durtiņas veļasmašīnai, ir uz vadotnēm.

Kā lielāko plusu izgatavojot mēbeles pašiem ir visas iespējamās krāsu variācijas fasādēm. Zīmē kautvai puķes vai svītras, nepatīk – pārkrāso vēlāk! Plauktu iekšienes lakoju ar Luoten M ūdeni atšķaidāma mēbeļu laku no RILAK, īpaši noturīga un veido labu kārtu uz materiāla, ko var droši mazgāt. Fasādes krāsoju ar ūdens bāzes krāsu mēbelēm (pusspīdīgu), augšējo daļu – baltu, apakšējo – tumši pelēku, arī viegli kopt.

Ilgi tika domāts arī par virtuves darba virsmas materiālu, bet atkal, ierobežota budžeta variants, bet kalpo ļoti labi – plastikāts (lamināts), izvēlējos pēc iespējas neuzkrītošāku krāsu, arī tumšu, kas diezgan labi saskanēja ar akmens masas izlietni (ne gluži budžeta variants gan)..

Virtuves galds piederēja man, kad vēl studēju. Ļoti labs un stabils un pēc lieluma kā radīts šai virtuvei – ērti diviem, bet sasēsties var varāk, jo ir noapaļots. Tas bija no koka, bet tā kā dzīvoklī koka toņu pietiek, nokrāsoju to baltu. Krēsli, vecie Thonet-veidīgie, kas ļoti patīk un pagaidām tos kautkādīgi uzlabot nevēlos.

Tad kad ģimenē ienāca mazā cepeškrāsns, tai, no finiera un darba virsmas pārpalikumiem izbūvēja atsevišķu bloku, ko piekarināja pie sienas. Pilnīgi noteikti šāda izmēra virtuve pietiek diviem, lai tajā ērti darbotos un saliktu nepieciešamās virtuves lietas/produktus!


30 komentāri

Vecās koka grīdas atjaunošana

Pēc nopietniem un nenopietniem mēģinājumiem turpināt ar iesākto – remonta aprakstiem, šoreiz galdā lielā rubrika par to, ko darīt un ar ko sākt, ja esat nonākuši dzīvoklī, kur kādreiz, zem 11-18 krāsu kārtām ir bijusi īsta koka grīda. Pieļaujams, ka tāda pavisam īsta, bez krāsas kārtas tā nav nevienam kalpojusi, jo mode krāsot grīdas sākās vairāk kā 100 gadus atpakaļ.

Un tomēr, pateicoties tam, ka tā tika krāsota, mums ir iespēja tikt pie labas kvalitātes grīdas dēļiem, kas zem krāsas ir saglabājušies. Visbiežāk tādas grīdas ieraugam šādā stāvoklī un mūsu gadījumā dzīvoklī, kuru remontējām, tās bija tādas:

Lēmumu, ko darīt ar grīdām atlikām līdz pēdējam brīdim. Redzams bija, ka tas būs viens no remonta lielākajiem murgiem un jau galvā šāvās vairāki varianti kā no tā izvairīties, piemēram, liekot jaunus dēļus virsū (parketu), varbūt ieklāt laminātu?? Nē, nē, tikai ne laminātu. Kāda jēga bija restaurēt vecos koka logus!
Grīda bija jāslīpē.

Esmu redzējusi kā slīpē jaunus dēļus pirms to tālākas apstrādes, bet šis bija pavisam cits stāsts. Informācijas nolūkos, apzvanīju ss sludinājuma numurus, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Vienus puišus pasaucu, lai novērtē. Teica, ka viņiem ir pieredze vecu grīdu slīpēšanā, bet ar šādu grīdu nevarot dot nekādu garantiju, jo nezina, kas tur būšot apakšā. Taču piedāvāja to izdarīt par 11-12 Ls/kvm līdz gatavai grīdai ar špaktelēšanu un laku pēc manas izvēles, t.i. 550 Ls uz šo dzīvokli… un tas aizņemšot apmēram 1 nedēļu.

Lēmums, par to vai darīt pašiem, vai to uzticēt diviem ss puišiem aizņēma vēl kādas 2 nedēļas. Tagad domājam, ja būtu to uzticējuši darīt viņiem, tad iespējams, ka pēc vecās grīdas krāsas noņemšanas, šie būtu cilvēcīgi paprasījuši vēl kādu latiņu par kvm pa virsu, jo nebija tā, kā bijām to iedomājušies – noslīpē nost, izsūc putekļus un var ķerties špaktelēšanai utt. Bet par visu pēc kārtas.

Grīdas pirmapstrāde:

1) noņem vecās grīdlīstes (jārēķinās, ka var sabojāt sienas apmetumu, tas var nodrupt, un tas arī gadījās mums)

2) grīdā iedzen naglas (parasti tās iet vienā līnijā, ar kurām tika pienaglota grīda), pēc kurām grīdā paliek neglīti caurumi, kurus vēlāk aizšpaktelē

3) ap grīdas perimetru, kur grīda satikās ar grīdlīsti, var “noiet” ar karstā gaisa fēnu, jo tur krāsas sabiezējums ir 10x vairāk nekā uz pārējās grīdas

Iekārtas un nepieciešamā atribūtika:

1) grīdas lentveida slīpmašīna

2) mazā lentas slīpmašīna malu slīpmašīnai (mēs iztikām ar leņķa slīpamšīnu, kas mums bija)

3) slīplentas, dažāda rupjuma, mūsu gadījumā tās bija tikai nr.16 un nr.60

3) putekļusūcējs

4) sejas maskas un ausu aizbāžņi/austiņas skaņas slāpēšanai, kā arī labs darba apģērbs, jo putekļi iet visur.

Vairāk, soli pa solim par grīdas slīpēšanu var palasīt šeit – kā pareizi noslīpēt dēļu grīdu

Šim darbam mums vajadzēja noīrēt pašu lielo slīpmašīnu, ko dabūjām arī caur ss, Kārlis, kas dzīvo Iļģuciemā tel. 26322771. Paņēmām uz 3 dienām tai skaitā uz 2 brīvdienām, jo tad sanāca lētāk. 3 dienas, tas bija vajadzīgs lai noslīpētu 3 istabas (guļamistaba, viesistaba un virtuve) strādājot non-stop no rīta līdz vakaram.

Darbu sākām ar nr 16 smilšpapīru (kas praktiski izskatās uz smilšpapīra uzbirdināti naglu gali).

Kad krustu šķērsu bija pāriets pāri visam ar 16. rupjuma smilšpapīru, tad dēļi izskatījās tā, it kā tiko ēvelēti. Tad ņēmām ar 60-to rupjumu un procesu atkārtojām. Slīpletnās aizgāja 5 rupjās un 4 smalkākās. Pēc visiem noteikumiem, vajadzētu vēl iet pāri ar nr.80 un nr.120 bet mūs apmierināja izskats jau pēc nr.60 un ņemot vērā samērā grūto darbu un spriedzi, kā arī novērtējot vēl turpmāko darbu, nolēmām šeit ar slīpēšanu apstāties. Tā apmēram izskatās grīda, kad ir pabeigts darbs ar lielo slīpmašīnu:

Kā redzat, daudzās vietās neizdevās veco krāsu noņemt, jo grīda bija šur tur nelīdzena, šur tur nonēsājusies. Šos palikušos pleķus, kā arī malas ņem nost ar leņķa slīpmašīnu un attiecīgi arī sākot ar rupjāko graudu līdz smalkākiem… Strādā tik daudz, kamēr pašiem apmierina rezultāts, vai ir jau tik tālu apnicis, ka ir vienalga! (ja remotnē pats, tad šāda pieeja strādā).

Tad nāca, manuprāt, visnepatīkamākais un arī ne visvieglākais darbs – grīdas šķirbu iztīrīšana no tā, kas tur n-tos gadus ir krājies iekšā, putekļi, netīrumi, krāsa.. Pavadot 2 nedēļas guļus stāvoklī, ar kaltu un āmuru, izsitot un izkasot šķirbu saturu… Vai to maz kāds varētu darīt par samaksu, un cik tas maksātu? Taisot remontu pats saviem spēkiem, tu vairs nedomā cik tas varētu maksāt, tu vienkārši dari, un dari visu, ko vajag darīt…

Tad, kad pienāca brīdis pēdējai šķirbai, sajūta bija tāda, ka nu jau viss ir galā, remonts ir pabeigts – neizsakāms prieks jippiii!!
Atstarpes starp dēļiem bija kā nu kur. Citur pavisam sakļāvušies, citur atkal gandrīz 1 cm. Vai to visu atkal špaktelēt ciet? Tā parasti dara. Bet ne-e… vairākas nedēļas pavadot krabīša formātā un rāpojot atpakaļ, izjūtot sāpes un tirpas plaukstās pirms gulētiešanas… Tika nolemts pielikt punktu, aizšpaktelēt TIKAI naglu vietas un tad nolakot. Špaktelēt nācās apmēram 3x, jo katru reizi tā iekrita caurumos. Tur, kur bija vislielākās šķirbas (virtuves grīda), tika ielikti implanti.

Tā izskatās grīda pēc naglu caurumu aizšpaktelēšanas. Pēc tam šīs vietas atkal noslīpē ar smalko smilšpapīru un tad jau var teikt, ka grīda ir gatava tālākai apstrādei. Mēs izlēmām to lakot ar ūdensbāzes laku. Eļļota grīda ir skaista, taču nav tik praktiska, un to kopt ir grūtāk, tā arī smērējas (pluss, savukārt ir, ka tā vēlāk vairs nav jāslīpē, tik kārtīgi jāizberž un jānoeļļo atkal).

Mēs izmantojām ūdenī šķīstošu akrila parketa laku (pusmatētu) Neokron M no Rīgas Laku un Krāsu rūpnīcas. Pēc pirmās kārtas uzklāšanas, grīda ir viegli jāpārslīpē, lai nogludinātu koka struktūru. Tad vēl 2 x vai 5x piemēram virtuvē, kur lielāka slodze, un rezultāts mūs apmierināja!

Grīdas dēļi izskatās dabīgi, uz pirmo acu uzmetienu, liekas, ka tie nav apstrādāti vispār. Nav arī lakas nedabīguma sajūtas. Ar šķirbām esam samierinājušies, mums ir arī jaudīgs putekļusūcējs.

Kopējās izmaksas šim projektam uz 45 kvm grīdas aptuveni 200 Ls jeb 4,50 Ls/kvm un viens mēnesis darba (strādājot pa vakariem un brīvdienām)!! :)

Grīda pēc lakošanas


//


3 komentāri

Pirms gada

Jā, tieši pirms gada dzīvoklī vēl nebija vannasistabas. Remontu sākām maija otrajā pusē ar sienas (virtuve/wc) nojaukšanu, lai uz virtuves rēķina aizņemtos 1 kvm un tur ietaisītu cusom-made dušu. Plāns bija tāds: ieiet “telpā”, pa labi – sēdi, pa kreisi – kāp iekšā. Taisni – maziņa izlietne.

Dušas pamatne tika skrūvēta no bieza finiera, un sienas, lai gan sākumā domājām mūrēt, tad laika ekonomijas dēļ, salikām no profiliem un apdarinājām ar reģipsi (lai kā arī man tas materiāls nepatiktu). Bija ideja visu sienu no virtuves puses izlikt ar stikla blokiem! Bet tā kā ir paredzēts šo dzīvokli kādreiz izīrēt, tad doma par redzamu pliku ķermeni no virtuves puses varētu daļai uzdzīt vēl lielāku apetīti, bet daļai tas var likties nepieņemami. Sajūtot klaustrofobiskas izjūtas mazajā, tumšajā telpā, mēs tomēr ielikām 8 bloku lodziņu (varēja gan vairāk). Bet savukārt, tagad ir tik omulīgi, dienā nevajag slēgt gaismu, un ja vakarā ir ieslēgta virtuves gaisma, arī tad ir pietiekami, lai visu redzētu!

Domāju, ka katram ir kāds konkrēts sapnis, ko gribētu īstenot, un viens no tādiem manējiem bija – gribu zilas mozaīkflīzes dušai! Hidroizolācijai izmantojām Kiilto Fibergum mastiku kādas 5 kārtas, ap malām vēl līmējot lentas, jo pārējai virsmai stiklšķiedru nevajadzēja (masas sastāvā tā jau esot). Šo hidroizolācijas mastiku uzklāj ar parasto rullīti, kā krāsojot sienas.

Mozaīkflīzes, neņemot vērā manu umtumu, izrādījās vispateicīgākais materiāls tieši mūsu gadījumam. Izrādījās, ka vecās sienas ir šķības un līdz ar to arī jaunās nesanāca taisnas. Otrkārt, abās pusēs sienas smuki ielocās, un mozaīkas var paņemt un ‘ielocīt’ līdzi. Nekādu griešanu. Arī apmali dušai bija vienkārši ar flīzītēm aplīmēt. Tā kā palika mazliet pāri, flīzes salīmējām ap izlietni un arī uz grīdas, lai gan no sākuma vēlējos ielikt koku. Protams, flīzes uz grīdas ir praktiskākas šai telpai. Sienas atstājām balti krāsotas.

Vēl pirms flīzēm dušas apdares varianti bija – orgstikls vai tadelakt,

kas ir vienkārši fantastisks, bet izmaksātos ap 40 Ls/m2 (materiāls + darbs, ko paši laikam nevarētu veikt, jo nav pieredzes). Šis laikam būs mans nākamais sapnis, ko gribēsies kādreiz īstenot savā vannasistabā.

Neglītas trubas (ēkas stāvvadi u.c.) ja pie tiem piestrādātu, varētu arī atstāt, bet rēķinot to remonta apjomu, kas bija vēl jāveic, nolēmām tās vienkārši, glīti aizdarīt ar finieri. Nokrāsojām to baltu un sanāca tīri tā neko. Vēl mazajai vannasistabai nāca klāt piekarināts metrīgais boileris karstajam ūdenim, kas tika novietots virs poda.

Kopumā, rezultāts apmierina. Komplektā ar mazajām, komiskajām durtiņām, kurām arī tika noņemta krāsa, vannasistaba sanāca mīļa un gaiša. Vēl tā gaida lielo spoguli.

Viss process bildēs:


21 komentāri

Koka logu restaurācija. 2. daļa Kā atjaunot?

Atjaunot, restaurēt, renovēt, uzfrišināt.. lai arī kuru terminu lietot, rezultātam jābūt tādam, lai pašam patiktu. Pie tā arī pieturējos, kad nolēmām atjaunot savus vecos koka logus.

Mani neapmierināja nolupusī krāsa, kas bija dažviet ‘sasprēgājusi’ līdz pat kokam, līdz ar to viennozīmīgi tā bija jāņem nost. Ja, piemēram, logi ir krāsoti kvalitatīvi, tad vienkāršākais paņēmiens, tos atkal ir pārkrāsot. Es neesmu pret krāsotiem logiem kā tādiem.

Iespējams, ka iepriekš logi tika eļļotivai krāsoti ar eļļas krāsu un turpmākās kārtas uz tās nav turējušās

Visefektīvākais manā skatījumā, ir krāsas noņemšana ar karstā gaisa fēnu (industriālo, ne mantu žāvējamo) + darbarīks, bez kura neiztikt – dažāda lieluma kalti (!), taču Neasi (kāpēc tā, lasiet tālāk0. Ja ir viena krāsas kārta, tad varbūt ir iespējams to noņemts ar ķīmiju, piemēram Larafēns (no mūsu pašu Biolar), bet ja ir vairāk kā viena.. – pamēģināju, nesanāca. Šis tas  nogāja virspusīgi, bet tāpat nācās ņemt nost ar fēnu.

Visefektīvākais krāsas noņemšanas veids ir ar fēnu

Strādājot ar fēnu un krāsas noņemšanu, iesaku lietot masku un patstāvīgi vēdināt telpas. Mēs strādājām ziemā, un ar aiztaisītiem logiem (ārējie iekšā, ar iekšējiem strādājām), tāpēc bija diezgan nepatīkami, smirdīgi un sāpēja galva. To nevajadzētu darīt šādā veidā :)

Es kā darba rīku, ar ko ‘aizķert’ krāsu un to ņemt nost, pūšot karsto gaisu, izmantoju 2-3 dažādus kaltus (platāku un šaurāku). Pirmkārt, tie ir pietiekami smagi, stabili un ērti, lai lieki nepiepūlētu rokas. Otrkārt, izmantoju neasinātus kaltus, jo: ja kalts ir ass, tas gan labi aizķer krāsu, bet ar to rīkojoties var traumēt un aizķert pašu koku, līdz ar to var ‘noskalpēt’ 2 cm skaidu kopā ar krāsu, vai uztaisīt nesmuku robu. Neass kalts – un izdevies rezultāts garantēts!

Kalts arī nav pārāk jāspiež, drīzāk jāvada kādos 35 grādos pret virsmu, patstāvīgi bīdot uz priekšu. Ja krāsa nenāk nosta, tad vairāk jāpasilda. Manam fēnam bija 2 ātrumi, jeb karstumi. Iesākumā labi bija ar 1.karstumu, jo tad šo darbu varēja izdarīt rūpīgāk. Kad jau ‘piešāvos’ ar 2. ātrumu, tad tikai vajadzēja uzmanīties, lai karstā gaisa plūsma nepaliek vienā vietā, jo tad krāsa sāk kūpēt melniem dūmiem vai arī jau dedzināt koku.

Visvieglāk ir noņemt krāsu no līdzenajiem laukumiem (tas pat bija tīri patīkami), grūtāk no frēzējumiem, jeb gropītēm un stūrīšiem-savienojumu vietām, kas tieši ir vecajiem logiem visvairāk. Šīm vietām es izmantoju vispār unikālu priekšmetu, kas patrāpījās rokās – skrūvgriezis ar mīnusiņu, kas bija pietiekami liels/ mazs (kādi 8mm) un arī neass, līdz ar to varēja šīs vietas labi notīrīt. Ar kalta stūri, lai arī neasu, tomēr šis process neveicās.

Mani darba rīki – fēns, kalts un skrūvgriezis :-)

Noņemot krāsu ar fēnu, uz koka vienalga paliek krāsas pēdas, ko nav vērts ‘dedzināt’ tālāk, jo tā tiks dedzināts koks. Tālāk nāk slīpēšana. Un šeit, mans sievietes darbiņš beidzās. Slīpēt var ar rokām, sākot ar supjo (kādi 40, 60 graudi) smilšpapīru, bet tad būs tā, ka pirmais rāmis būs arī pēdējais. Te nāk cits paņēmiens, kas man no sākuma likās diezgan brutāls – koka rāmjus apstrādāt ar leņķa slīpmašīnu, jeb laikam tautā sauktu par fleksi, respektīvi izmantojot rupjo graudu, pēc vēlēšanās vēlāk arī smalkāku. Krāsas paliekas iet nost perfekti. Protams, ar fleksi var apstrādāt tikai plakaniskās virsmas. Bet gropēm un maliņām, kā mehanizēto variantu (var jau vienmēr ar rociņām un smilšpapīru) izvēlējāmie tādu rīku, ar pilno nosaukumu: Skil ātrgaitas rotācijas instrumentu, kurš nāk komplektā ar visādiem uzgaļiem, parasti domāti virpošanai u.c. bet mēs loga rāmju attīrīšanai no krāsas palikām piepirkām firmas Dremel ātrgaitas frēzes, ar kurām arī darbs veicās krietni ātrāk. Šīs frēzes ir diezgan padārgas no 3-4 Ls par vienu un ātri vien aizķep, jo nav paredzētas krāsas noņemšanai (tās tika pielāgotas).

Tā apmēram izskatās logu aplodas un palodze pēc krāsas noņemšanas

Pēc jaukās mehānikas, tomēr vajadzēja dažas vietas apstrādāt ar rokām, proti smilšpapīru, un šoreiz asu kaltu, lai kaut kādus īpaši traucējošus krikumus dabūtu nost.

Lai arī liekas, ka pēc tādas ‘ņemšanās’ logu rāmjiem vajadzētu izskatīties kā jauniem, tad tā nav. Jo, pirmkārt, tie nav jauni, otrkārt, mūsu gadījumā, šur tur krāsa bija iesūkusies koksnē un to nevarēja dabūt laukā. Tā iespējams, bija vecākā krāsas kārta, iespējams lineļļas. Manuprāt tādi logu rāmji, kur šur tur redz krāsas pēdas, ir šarmanti un nekādā veidā nerada iespaidu, ka darbas nav pabeigts. Iespējams, mūsu logi ir pat pārāk ‘perfekti’ tai ziņā, ka krāsa tika slīpēta nost visur. Iespējams, ja taisītu ottreiz, tad slīpētu tikai taisnās plaknes, kā arī izdarījām ar durvīm. Ietaupās laiks, un arī izskatās labi!

Pēc tam, kad slīpēšanas darbi pabeigti, nāk jau pats saldais ēdiens (kas attiecas uz logu rāmjiem) – to apstrāde, mūsu gadījumā – eļļošana. Pēc tā lielā darba vairāku mēnešu garumā, ko veltījām, lai krāsu dabūtu nost, šķita grēks atkal tos krāsot, no jauna! Tāpēc nolēmām, gan logus, gan palodzes tikai eļļot ar lineļļu (parasto, nopērkama pat Depo, ir arī ar cietinātāju klāt, bet mēs izmantojām bez). Logus, ja krāsotu, tad tikai ar lineļļas bāzes krāsu, kas neveido kārtu, bet gan iesūcas kokā, un to vēlāk nav jāņem nost, lai pārkrāsotu, tikai mazliet pieslīpē un krāso pāri (kā grunti šīm krāsām izmanto to pašu lineļļu). Vairāk par lineļļas krāsām šeit.

Tātad mēs, logus, sanāk, tikai gruntējām. Lineļļu mazliet ieteicams sasildīt (ielikt karstā ūdens peldē, kā kausējot šokolādi), jo tad tā labāk iesūcas. Eļļot vēlams 2 kārtās. Eļļojot koks paliek tumšāks, no tā nav jābaidās.

Tiek uzklāta lineļļas kārta

Protams, ne tik saldais ēdiens, ir rāmju iestiklošana. Iepriekš izņemtos stiklus ieliek atpakaļ un piestiprina ar: šeit ir divi varianti:

1) ideālais, ar logus ķitēt. Ķites pamatā ir krīts un lineļļa, bet gatavā veidā to var nopirkt arī celtniecības veikalos, tā saucas Linseed Oil Putty. Ķitēšana nav sarežģīts process, bet prasa atkal laiku, nepieredzējušam, liksies par ķēpīgu, bet tas nav neiespējami.

2) ne tik ideālais, logus piestiprināt ar līstītēm, ko mēs arī izdarījām. Nopirkām jau gatavas, noeļļojām, un piesitām ar mazām nakliņām. Nekāda vaina, kaut arī es dotu priekšroku ķitēšanai.

Vēl īstam priekam par vecajiem koka logiem mums nāca klāt oriģinālie aizvērtņi, jo piemēram dažus logus, vienkārši piever un aizķeksē ar tādiem kā āķīšiem. Skaisti! Lai veicas! Turpināt lasīt


2 komentāri

Koka logu restaurācija. 1.daļa: Vecie logi – prieks vai rūgtums?

Kā novērtēt vecos logus?

Ir tā, ka pa īstam vecos koka logus var novērtēt tikai tad, kad tie ir atrestaurēti. Tagad skatīties uz tiem ir bauda (un arī lepnums, protams). Sākumā, kad pirmo reizi tos ieraudzīju.. omg!!! .. it kā tāpat šeit darba nebūtu pa pilnam un vēl šie logi!!! (nerunājot par durvīm, stenderēm, kas arī bija tik pat briesmīgā vizuālā stāvoklī)!!

PIRMS: Virtuves loga iekšējais rāmis, vairākas reizes krāsots

Ko ņemt vērā:

1. Lai arī cik slikti logi pirmajā acu uzmetienā izskatās vizuāli (netīri, nolupusi krāsa utt), tas nenozīmē, ka viņi ir bojāti un nekam nederīgi. Notīrot veco krāsu un noslīpējot, tie var iegūt tīri pat zolīdu izskatu. Tie nebūs ‘kā jauni’, jo tie ir vecie logi un līdz ar to koksne būs palikusi tumšāka, vietām var būt plankumi, skrāpējumi, iespējams pat sveķi (mūsu gadījumā, logiem, kuri ir mana vectēva vecumā, joprojām šur tur nāk ārā sveķi).

2. To, vai logi ir “it kā metami ārā” – šis lēmums būtu jābalsta, logus funkcionāli pārbaudod, neņemot vērā vizuālo izskatu. Vai logi taisās ciet cieši? Ja nē, tad vaina var būt arī slēģos. Vai koka logi vispār taisās cieši? Mana atbilde būtu nē, ja ar cieši domājat tā kā to ‘dara’ ‘pakešnieki’ – kā piesūcekņi un pilnīgi hermētiski kā lidmašīnas iluminatori. Ja aiztaisīts koka logs, bet blīvēm, it kā mazliet ‘pūš’ tas ir normāli!

To, ka logi ir ‘cauri’ un ‘pūš’ , šī īpašība pēdējos 20 gados ir pataisīta par ļoti negatīvu un defektīvu. Kāpēc? Lai pārdotu pakešniekus. Neviens jau nepropagandēja, ka istabā būtu jānotiek kaut kādai gaisa apmaiņai. Tad kad visi nopirka un salika pakešu logus, pēc jau 10 gadiem sāk reklamēt gaisa mitrinātājus, istabas vēdinātājventilācijas un ko vēl ne, jo gaiss ir svarīgs.. redziet, mikroklimats! Tas, ka pakešu logiem ir pieejama ziemas vēdināšana, kas nodrošina nepieciešamo ventilāciju, it kā nezaudējot mājokļa siltumu, man liekas nesaprotama. Ja tu vēdini, tu ielaid auksto gaisu tāpat, siltuma zudums notiek tāpat.

Citēju un vēlāk komentēju:

„Šeit vēlos akcentēt arī gaisa ventilāciju, kas bieži tiek minēta kā problēma pakešu logiem. Problēma nav pakešu logos, bet gan padomju laika blokmāju un veco projektēto māju ventilācijas sistēmā – precīzāk sakot – ventilācijas neesamība! Daudzos tā laika ēku projektos tika iestrādāts, ka mājoklī 40% gaisa ieplūdīs caur logiem un ventilācijas tika veidota tikai virtuvē un tualetē! Šī prakse 21.gadsmitā vairs nav pieņemama, jo siltumzudums, kura dēļ ik sezonu par kurināmo nākas tērēt lielu naudu, ir aktuāla problēma visiem, nemaz nerunājot par globālās sasilšanas problēmām. Pakešu logiem ir pieejama ziemas vēdināšana vai pat atsevišķi uzstādāmi gaisa ventiļi, kas nodrošina nepieciešamo ventilāciju, nezaudējot mājokļa siltumu.”

Sanāk, ka mūsdienu ēkas ir pilnīgi neventilējamas (energoefektivitāte) un šī opcija ir atstāta uz pakešu logu ‘pleciem’ , tos dažreiz pavirinot ielaist skābekli istabā! Es labāk izvēlos, lai manas istabas ventilējas visu laiku un kad atgriežos mājās, mani sagaida svaigas telpas, nevis piesmakušas.

Varbūt šī problēma bija tikai padomju laikā celtajām ēkām? Varbūt ieliekot pakešu logus 19 gs beigu ēkā šī ventilācijas problēma nebūs vairs aktuāla, jo ēkas (caur sienām vai kā citādi) pašas ventilējas? Savukārt, kā var pieļaut pakešu logu likšanu 19 gs celtnēs, to vispār nesaprotu, bet šis ir atsevišķs temats!

Manuprāt, ja jums īpašumā ir koka logi, tad jums ir 2 zaķi :), 1.estētiskie koka logi un 2.vienmēr svaigs gaiss! Un nekāda vēdināšanas režīma. Vēl viens būtisks plus ‘parastajiem’ logiem ir tas, ka tos var normāli nomazgāt, no visām pusēm un arī augšējās vērtnes, kas bieži vien pakešniekiem nav iespējams, ja vien neesat alpīnists, kuram nebūtu bail izkārties no 5 stāva loga!

Koka nams ar ieliktiem pakešu logiem. Kā neveiksmīgas zobu protēzes.

3. Vai ir vērts saglabāt tos koka logus, kas ir padomju sērijveida dzīvokļos? Atkal, novērtējiet funkcionāli. Ja tie ‘darbojas’ varbūt ir vērts pārkrāsot un vēl kādus 5 gadus palietot. Neesmu logu eksperts, bet cik man nācies redzēt un pārbaudīt, tad tie logi, kas ir ‘vecajās’ mūra ēkās ir kvalitatīvāki un arī izskatās skaistāk nekā padomju laika logi.

4. Krāsots koks vai dabisks koks? Gaumes jautājums. Mūsu gadījumā bija tā, ka krāsa, kas tika lietota logu pārkrāsošanai bija sintētiskā (alkīda, eļļas bāze), līdz ar to tā ilgi neturās pie virsmas un acīmredzot bija krāsota iepriekš neattīrītiem (taukainiem un nolupušiem) rāmjiem. Pārkrāsojot tos vēl vienu reizi mēs panāktu tādu efektu, kā likt meikapu uz sejas, no kuras tas jau 7 dienas nebūtu ņemts nost! Līdz ar to, tika pieņemts lēmus krāsu pilnībā noņemt un tad skatīties, ko darīt tālāk. Ja nepatiktu izskats, tad iespējams logus atkal krāsotu, bet šoreiz ar dabīgu – lineļļas krāsu, jo atšķirībā no sintētiskās tā iesūcas kokā un to aizsargā un ļauj kokam elpot, tā nekad nebūs jātīra vai jākasa nost, bet tikai jāpārkrāso ar tādu pašu krāsu! It īpaši svarīgi, manuprāt, lineļļas krāsu izmantot tieši ārējo koka logu krāsošanai, jo cauri sintētiskajām krāsām mitrums nespēj ‘iziet’ ārā, tādējādi koks sapūst no iekšas. Vairāk par lineļļas krāsām lasiet šeit un vipār par krāsām šeit.

5. Vai esat gatavi ieguldīt laiku, kas nepieciešams, lai tādus vecus logus atrestaurētu paši? Tas ir jautājums, ko īstenībā būtu jānoskaidro no paša sākuma. Brīdinājums: tas ir laikietilpīgs, pacietīguma prasīgs un ‘čakarīgs’ darbs pēc būtības. Iespējams, ka par cenu, ko maksā jauns pakešu logs, kāds var uzņemties vienu tādu vecu logu restaurēt. Pati neesmu meklējusi. Par restaurācijas procesu un to, kā mums gāja, rakstīšu otrajā daļā.

Pozitīvs raksts par veco koka logu atjaunošanu un iesaku arī šo rakstu.

Bilde PĒC. Tas pats rāmis, kas raksta sākumā (ar citu rokturīti, kas gaida savu restaurāciju).