alijas rubrikas


Komentēt >

Esmu viena no tām, kas savu darba dienu var sākt neizkāpjot no rīta svārkiem. Savi plusi un mīnusi ir strādājot mājas birojā. Vēl jo vairāk, kad darba vieta ir jāiestarpina dzīvojamā istabā. Dotajā mirklī viesistabā ir divi galdi, biroja galds un biroja galds2, kas dažreiz pārvēršas par ēdamgaldu ciemiņiem (kas ir tam īstenībā domāts). Šis ir darba stūrītis, ko vēlos drīz atkarot no drauga (pati vien esmu vainīga, jo ar saviem papīriem pārvācos pie lielā galda). Uz doto mirkli neesmu līdz galam apmierināta ar biroja galda augstumu (par zemu strādājot ar portatīvo datoru), kā arī ar krāsu gammu šajā stūrī (koks, koks, koks). Uz doto mirkli man ir dilemma:

1) nomainīt biroja galdu uz citu

2) nokrāsot biroja galdu/pārtaisīt to

kā arī: izdomāt jaunu vietu printerim (kur?), nomainīt krēslu..

ImageImage

Advertisements


2 komentāri

Skaista rudens diena

Ja vien viss rudens (un neattekšos arī ziema hihi) būtu tāda kā šodiena, tad Latvijā dzīvot nebūtu ne vainas.

Šodien biju foršajā Kalnciema ielas tirdziņā un atnācu mājās ar šo: Mājas pilngraudu makaroniem no Raunas Siera ražotnes (?), Abavas aroniju ports un slāviskiem roku sildāmiem gandrīz cimdiem!

Ziedi gan no mammas dārza :)

Bet vakar redizainēju blogu, lai atkal var padalīties ar remonta gaitu (kas jau sen ir aiz muguras, taču spilgtā atmiņā).  Nākamais raksts par veco koka durvju atjaunošanu!


7 komentāri

Virtuves remonts + virtuves mēbeles

Mana pirmā sastapšanās ar manu nākamo virtuvi, bija diezgan negaidīta un tieša. Ienākot dzīvoklī, pirmais sanāk ienākt tieši virtuvē (ja atnāk vairāk par trim cilvēkiem, tad visi sanāk virtuvē, tad tiek aiztaisītas ieejas durvis, un tad visi var ieiet viesu istabā).

Tā bija visšausmīgākā virtuve, kuru man bija nācies redzēt un uzburt ainiņu, kur kādreiz varēs arī paēst, man bija grūti. Līdz ar to, šo dzīvokļa daļu kā iešana pie zobārsta, atstājām uz pēdējo.(izņemot virtuves loga restaurāciju).

Virtuvē atradās populārais aukstumskapis, kuru pat vēlējos sākotnēji atstāt, taču no virtuves platības nācās 1 kvm atdot dušas izveidei, kura sākotnēji dzīvoklī nebija. Virtuvē bija palicis podiņa mūrītis ar četriem misiņa āķīšiem, stipri aizkrāsots ar krāsu.

Sienas bija stipri ieplaisājušas, pārklātas ar eļļas krāsu un netīras, tas viss prasījās pēc kārtīga ‘eiroremonta’ ar reģipsi pa virsu.. taču piekritām izaicinājumam un tā pat kā citur dzīvoklī, izvēlējāmies tradicionālo (pirms eiroremonta ienākšanas) – sienas apmetuma atjaunošanu. Sienas vecajos mājokļos “savest kārtībā”, nozīmē, nepadarīt tās biroj-gludas, bet gan panākt, lai no tām nebirst apmetuma ‘smiltis’, sienas apmetumu šur tur nokasot, šur tur pilnīgi nositot nost un tad aizšpaktelējot laukumus vai plaisas, sagatavot krāsošanai. Nekādu noteikumu, dari un špaktelē, kamēr apmierina rezultāts.

Tā kā tika uzbūvēta siena, kas šķir virtuvi no vannasistabas/dušistabas, nācās izbūvēt jaunu ventilāciju caur vannasistabu. Uz šo brīdi, kad vajag izvēdināt virtuvi gatavojot (jo nav tvaiku nosūcēja), tiek attaisīts caurums, kas bija domāts aukstumskapim, kas virtuves gaisu novada ventilācijā (gaisa apmaiņa notiek visu laiku, jo caur vecajiem logiem tik un tā mazliet pūš).

Nolēmu sākumā virtuvi nokrāsot baltu un tad skatīties vai prasās pēc krāsām (parasti virtuves kļūst krāsainas tāpat, no traukiem, visādiem priekšmetiem, ēdiena, ziediem utt). Šajā dzīvoklī bija tāda iezīme atdalīt griestu balto balsinājumu no sienas krāsas ar tievu svītru. Virtuvē to jau nevarēja redzēt, bet nokasot krāsu, tā bija – zaļa. Citās istabās, krāsojot sienas un cīnoties ar augšējās līniju taisnumu neuzdrošinājos vilkt vēl vienu strīpu, taču virtuvē nolēmu šo ideju realizēt. Un tā es tiku ne tikai pie horizontālās svītras, bet arī pie pāris vertikālajām. Izmantoju krāsu pārpalikumus no manas māsas guļamistabas vecāku mājā, kas man ļoti patika. Svītras veidoju neregulārā attālumā un sākumā ar mēķi, ka noslēpšu vietas, kur sienās bija vairāk negludumu (ne īpaši sanāca gan..). Darbojos ar krāsotāju līmlenti, kurām ir tāda problēma nonākt nost ar daļu no krāsojuma un arī špakteles kārtas, līdz ar to pavadīju dienu filigrāni piekrāsojot strīpas ar smalku otiņu.

Jaunizbūvētās sienas vienu pusi nokrāsoju baltu, bet otru ar melno tāfeļkrāsu, ko jau sen gribēju izmēģināt. Tā diezgan jokaini klājas, bet ir nepieciešamas kādas 4-6 kārtas, lai siena būtu pilnīgi melna un matēta. Siena nu ļoti patīk, jo visas zīmītes var atstāt tur, turklāt jebkurā sienas vietā.. (patīk bērniem – iesaku!).

Virtuves sienu starp darba virsmu un augšējiem plauktiem, pēc ilgām pārdomām (2 mēneši), nokrāsoju ar ūdensizturīgu krāsu arī uz ūdensbāzes (no Tikkurila), kontrastam pret pārējām sienām un virtuves mēbelēm spilgti dzeltenā tonī. Savu izvēli nenožēloju, jo pirmkārt tas bija ļoti lēti (6 Ls), ātri kā arī tagad redzu – praktiski, jo krāsa ir tik laba, ka to var pat berzt! Iesaku, ja vēl nav uzliktas flīzes (flīzes arī ir praktiski, protams).

Par virtuves grīdu, lasiet šeit.

Virtuves mēbeles 

Izpētot virtuves mēbeļu taisītāju cenu piedāvājumu  un parēķinot “ģimenes” budžetu, tika nolemts mēbeles taisīt pašiem. Būtībā, virtuves mēbeles ne ar ko neatšķiras no, piemēram,  plauktu taisīšanas. Tāpēc nebūtu jābaidās no tā, ka tā ir virtuve un it īpaši, ja neapmierina veikalos redzētais – pārsvarā standartizētā skaidu plāksne ar laminējumu vai spīdīgo akrilu limitētā toņa gammā, tad ir vērts pamocīties pašam.

Mūsu virtuve ir darināta no finiera, visiem ļoti labi zināma materiāla. Apakšējās daļas karkasam izmantots 18 mm, fasādēm un augšējiem plauktiem 12 mm, bet iekšējām atvilktnēm 9 mm finieris. Pieļauju, ka var izmantot arī MDF (galvenais lai ūdens netiek klāt). Finieri pirkām Latvijas Finieris un gabalos griezām paši, bet tas jau nav katram jādara, nedz pieļauju, ka ir tādas iespējas darīt. Tāpēc var izmantot arī uzņēmumu pakalpojumus, kuriem ir gan materiāls, gan arī sagriezīs vajadzīgajos izmēros. Taču vēlreiz,visiem jau zināmais teiciens: 7x nomēri – 1x nogriez! Taisot pašiem griešanu darījām pakāpeniski: no sākuma uzstādījām karkasu, tad vēl 7x nomērījām un uztaisījām atvilknes, tad vēl 7x un tad tikai fasādes. Līdz ar to izvairījāmies no neprecizitātēm un varējām darba gaitā kautko labot.

Aprēķināt vajadzīgo materiālu, vajadzēs pamatskolas ģeometrijas zināšanas, bet ne vairāk. Dabā (t.i. virtuvē) ir jāizdomā kur kam atrasties – kur likt izlietni un plīts virsmu (mūsu gadījumā) un variējot no tā, kur paliek vieta atvilktnēm utt. (kas nu kuram vajadzīgs, mūsu gadījumā tā bija vieta veļasmašīnai). Tad to visu uzzīmē. Mūsu virtuves mēbele ir 2,22 m garumā, sadalīta 4 daļās (vieta brīvstāvošai veļasmašīna, atvilktņu bloks, atkritumu bloks, un daļa zem izlietnes). Lai mēbele būtu stabila to papildus pie sienas piestiprina ar lenķiem.

Nolēmu, ka nevēlos nekādas furnitūras, taču nevēlējos mehānismus ar tā saucamo atspiešanu, kā arī īstenībā pārdevējs veikalā neieteica (?). Fasādēs izfrēzēja ‘smaidiņu’ kā 2 augšējās atvilktnes taisās no apakšas (pārkare). Ar pārkari ir izveidotas arī augšējo plauktu fasādes. Atvilktnēm pirkām vadotnes “ar bremzēm” no dkveikals.lv, firma Grass (Dynapro). Ļoti laba kvalitāte un manuprāt ir vērts ieguldīt šai lietai. Pērkot vadotnes, kopā nāk šablons, ar kura palīdzību var precīzi nomērīt stiprinājumu (skrūvju) vietas. Apakšējai virtuves daļai viss, izņemot durtiņas veļasmašīnai, ir uz vadotnēm.

Kā lielāko plusu izgatavojot mēbeles pašiem ir visas iespējamās krāsu variācijas fasādēm. Zīmē kautvai puķes vai svītras, nepatīk – pārkrāso vēlāk! Plauktu iekšienes lakoju ar Luoten M ūdeni atšķaidāma mēbeļu laku no RILAK, īpaši noturīga un veido labu kārtu uz materiāla, ko var droši mazgāt. Fasādes krāsoju ar ūdens bāzes krāsu mēbelēm (pusspīdīgu), augšējo daļu – baltu, apakšējo – tumši pelēku, arī viegli kopt.

Ilgi tika domāts arī par virtuves darba virsmas materiālu, bet atkal, ierobežota budžeta variants, bet kalpo ļoti labi – plastikāts (lamināts), izvēlējos pēc iespējas neuzkrītošāku krāsu, arī tumšu, kas diezgan labi saskanēja ar akmens masas izlietni (ne gluži budžeta variants gan)..

Virtuves galds piederēja man, kad vēl studēju. Ļoti labs un stabils un pēc lieluma kā radīts šai virtuvei – ērti diviem, bet sasēsties var varāk, jo ir noapaļots. Tas bija no koka, bet tā kā dzīvoklī koka toņu pietiek, nokrāsoju to baltu. Krēsli, vecie Thonet-veidīgie, kas ļoti patīk un pagaidām tos kautkādīgi uzlabot nevēlos.

Tad kad ģimenē ienāca mazā cepeškrāsns, tai, no finiera un darba virsmas pārpalikumiem izbūvēja atsevišķu bloku, ko piekarināja pie sienas. Pilnīgi noteikti šāda izmēra virtuve pietiek diviem, lai tajā ērti darbotos un saliktu nepieciešamās virtuves lietas/produktus!


30 komentāri

Vecās koka grīdas atjaunošana

Pēc nopietniem un nenopietniem mēģinājumiem turpināt ar iesākto – remonta aprakstiem, šoreiz galdā lielā rubrika par to, ko darīt un ar ko sākt, ja esat nonākuši dzīvoklī, kur kādreiz, zem 11-18 krāsu kārtām ir bijusi īsta koka grīda. Pieļaujams, ka tāda pavisam īsta, bez krāsas kārtas tā nav nevienam kalpojusi, jo mode krāsot grīdas sākās vairāk kā 100 gadus atpakaļ.

Un tomēr, pateicoties tam, ka tā tika krāsota, mums ir iespēja tikt pie labas kvalitātes grīdas dēļiem, kas zem krāsas ir saglabājušies. Visbiežāk tādas grīdas ieraugam šādā stāvoklī un mūsu gadījumā dzīvoklī, kuru remontējām, tās bija tādas:

Lēmumu, ko darīt ar grīdām atlikām līdz pēdējam brīdim. Redzams bija, ka tas būs viens no remonta lielākajiem murgiem un jau galvā šāvās vairāki varianti kā no tā izvairīties, piemēram, liekot jaunus dēļus virsū (parketu), varbūt ieklāt laminātu?? Nē, nē, tikai ne laminātu. Kāda jēga bija restaurēt vecos koka logus!
Grīda bija jāslīpē.

Esmu redzējusi kā slīpē jaunus dēļus pirms to tālākas apstrādes, bet šis bija pavisam cits stāsts. Informācijas nolūkos, apzvanīju ss sludinājuma numurus, kas piedāvā šādus pakalpojumus. Vienus puišus pasaucu, lai novērtē. Teica, ka viņiem ir pieredze vecu grīdu slīpēšanā, bet ar šādu grīdu nevarot dot nekādu garantiju, jo nezina, kas tur būšot apakšā. Taču piedāvāja to izdarīt par 11-12 Ls/kvm līdz gatavai grīdai ar špaktelēšanu un laku pēc manas izvēles, t.i. 550 Ls uz šo dzīvokli… un tas aizņemšot apmēram 1 nedēļu.

Lēmums, par to vai darīt pašiem, vai to uzticēt diviem ss puišiem aizņēma vēl kādas 2 nedēļas. Tagad domājam, ja būtu to uzticējuši darīt viņiem, tad iespējams, ka pēc vecās grīdas krāsas noņemšanas, šie būtu cilvēcīgi paprasījuši vēl kādu latiņu par kvm pa virsu, jo nebija tā, kā bijām to iedomājušies – noslīpē nost, izsūc putekļus un var ķerties špaktelēšanai utt. Bet par visu pēc kārtas.

Grīdas pirmapstrāde:

1) noņem vecās grīdlīstes (jārēķinās, ka var sabojāt sienas apmetumu, tas var nodrupt, un tas arī gadījās mums)

2) grīdā iedzen naglas (parasti tās iet vienā līnijā, ar kurām tika pienaglota grīda), pēc kurām grīdā paliek neglīti caurumi, kurus vēlāk aizšpaktelē

3) ap grīdas perimetru, kur grīda satikās ar grīdlīsti, var “noiet” ar karstā gaisa fēnu, jo tur krāsas sabiezējums ir 10x vairāk nekā uz pārējās grīdas

Iekārtas un nepieciešamā atribūtika:

1) grīdas lentveida slīpmašīna

2) mazā lentas slīpmašīna malu slīpmašīnai (mēs iztikām ar leņķa slīpamšīnu, kas mums bija)

3) slīplentas, dažāda rupjuma, mūsu gadījumā tās bija tikai nr.16 un nr.60

3) putekļusūcējs

4) sejas maskas un ausu aizbāžņi/austiņas skaņas slāpēšanai, kā arī labs darba apģērbs, jo putekļi iet visur.

Vairāk, soli pa solim par grīdas slīpēšanu var palasīt šeit – kā pareizi noslīpēt dēļu grīdu

Šim darbam mums vajadzēja noīrēt pašu lielo slīpmašīnu, ko dabūjām arī caur ss, Kārlis, kas dzīvo Iļģuciemā tel. 26322771. Paņēmām uz 3 dienām tai skaitā uz 2 brīvdienām, jo tad sanāca lētāk. 3 dienas, tas bija vajadzīgs lai noslīpētu 3 istabas (guļamistaba, viesistaba un virtuve) strādājot non-stop no rīta līdz vakaram.

Darbu sākām ar nr 16 smilšpapīru (kas praktiski izskatās uz smilšpapīra uzbirdināti naglu gali).

Kad krustu šķērsu bija pāriets pāri visam ar 16. rupjuma smilšpapīru, tad dēļi izskatījās tā, it kā tiko ēvelēti. Tad ņēmām ar 60-to rupjumu un procesu atkārtojām. Slīpletnās aizgāja 5 rupjās un 4 smalkākās. Pēc visiem noteikumiem, vajadzētu vēl iet pāri ar nr.80 un nr.120 bet mūs apmierināja izskats jau pēc nr.60 un ņemot vērā samērā grūto darbu un spriedzi, kā arī novērtējot vēl turpmāko darbu, nolēmām šeit ar slīpēšanu apstāties. Tā apmēram izskatās grīda, kad ir pabeigts darbs ar lielo slīpmašīnu:

Kā redzat, daudzās vietās neizdevās veco krāsu noņemt, jo grīda bija šur tur nelīdzena, šur tur nonēsājusies. Šos palikušos pleķus, kā arī malas ņem nost ar leņķa slīpmašīnu un attiecīgi arī sākot ar rupjāko graudu līdz smalkākiem… Strādā tik daudz, kamēr pašiem apmierina rezultāts, vai ir jau tik tālu apnicis, ka ir vienalga! (ja remotnē pats, tad šāda pieeja strādā).

Tad nāca, manuprāt, visnepatīkamākais un arī ne visvieglākais darbs – grīdas šķirbu iztīrīšana no tā, kas tur n-tos gadus ir krājies iekšā, putekļi, netīrumi, krāsa.. Pavadot 2 nedēļas guļus stāvoklī, ar kaltu un āmuru, izsitot un izkasot šķirbu saturu… Vai to maz kāds varētu darīt par samaksu, un cik tas maksātu? Taisot remontu pats saviem spēkiem, tu vairs nedomā cik tas varētu maksāt, tu vienkārši dari, un dari visu, ko vajag darīt…

Tad, kad pienāca brīdis pēdējai šķirbai, sajūta bija tāda, ka nu jau viss ir galā, remonts ir pabeigts – neizsakāms prieks jippiii!!
Atstarpes starp dēļiem bija kā nu kur. Citur pavisam sakļāvušies, citur atkal gandrīz 1 cm. Vai to visu atkal špaktelēt ciet? Tā parasti dara. Bet ne-e… vairākas nedēļas pavadot krabīša formātā un rāpojot atpakaļ, izjūtot sāpes un tirpas plaukstās pirms gulētiešanas… Tika nolemts pielikt punktu, aizšpaktelēt TIKAI naglu vietas un tad nolakot. Špaktelēt nācās apmēram 3x, jo katru reizi tā iekrita caurumos. Tur, kur bija vislielākās šķirbas (virtuves grīda), tika ielikti implanti.

Tā izskatās grīda pēc naglu caurumu aizšpaktelēšanas. Pēc tam šīs vietas atkal noslīpē ar smalko smilšpapīru un tad jau var teikt, ka grīda ir gatava tālākai apstrādei. Mēs izlēmām to lakot ar ūdensbāzes laku. Eļļota grīda ir skaista, taču nav tik praktiska, un to kopt ir grūtāk, tā arī smērējas (pluss, savukārt ir, ka tā vēlāk vairs nav jāslīpē, tik kārtīgi jāizberž un jānoeļļo atkal).

Mēs izmantojām ūdenī šķīstošu akrila parketa laku (pusmatētu) Neokron M no Rīgas Laku un Krāsu rūpnīcas. Pēc pirmās kārtas uzklāšanas, grīda ir viegli jāpārslīpē, lai nogludinātu koka struktūru. Tad vēl 2 x vai 5x piemēram virtuvē, kur lielāka slodze, un rezultāts mūs apmierināja!

Grīdas dēļi izskatās dabīgi, uz pirmo acu uzmetienu, liekas, ka tie nav apstrādāti vispār. Nav arī lakas nedabīguma sajūtas. Ar šķirbām esam samierinājušies, mums ir arī jaudīgs putekļusūcējs.

Kopējās izmaksas šim projektam uz 45 kvm grīdas aptuveni 200 Ls jeb 4,50 Ls/kvm un viens mēnesis darba (strādājot pa vakariem un brīvdienām)!! :)

Grīda pēc lakošanas


//